Viršu medus ir salds, bet arī ar pavisam nedaudz rūgtenu garšu. Tam ir izteikts neatkārtojams, patīkams aromāts. Viršu medu bites ievāc vasaras beigās - parasti augustā: purvos, mežos un silos. Pateicoties tā īpašajai garšai, smaržai un ārstnieciskajām īpašībām, ne velti viršu medu sauc par medus karali.
Viršu medus ir tumšs, ar želejveida konsistenci. Tā krāsa var būt no tumši dzelteni brūnas līdz brūni sarkanai.
Viršu medus sastāvs
Viršu medūfruktoze ir vairāk nekā glikoze, tas kristalizējas minimāli vai vispār nekristalizējas. Tajā ir dsaudz minerālu un olbaltumvielu. Tas ir ļoti biezs, tāpēc to var atšķirt pēc raksturīgajiem gaisa burbulīšiem, kas nespēj pacelties traukā līdz augšai.
Iegūšana ar spiedi
Atšķirībā no citiem medus veidiem, viršu medus ir tik biezs, ka ar pierasto centrbēdzēs sviešanas metodi to no šūnām izsviest nevar, tāpēc to mehāniski izspiež ar spiedi, šādi sabojājot šūnas. Šādā veidā mehāniski izspiežot viršu medu ar spiedi, tajā nokļūst arī ziedputekšņu, propolisa un bišu maizes gabaliņi, kas padara šo medu vēl vērtīgāku uzturam.
Viršu medus veselībai
Šis medus var veicināt ēstgribu un nomierināt nervu sistēmu, kā arī tas var stiprināt sirds un asinsvadu sistēmu.
Jau noskaidrojām, ka viršu medus satur arī dažādus blakusproduktus, piemēram, propolisu. Savukārt, par to, kas ir propoliss, kā tas palīdz mūsu veselībai un kādos gadījumos to iesaka lietot, vairāk var izlasīt šajā rakstā.
Par viršiem
Latvijā visizplatītākais ir Sila virsis vai Parastais virsis (latīniski: Calluna vulgaris) - mūžzaļš 30 - 70 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms. Tas ir sastopams smiltājos, priežu silos, sausos krūmājos, izcirtumos. Stumbrs pacils, koksnains, ļoti zarains.
Sila virsim lapas aug pretēji, tās ir vienkāršas, sēdošas, īsi lineāras, virspusē ar rieviņu, apakšpusē ar šķautni, uz vecākām stumbra daļām līdz 0,4 cm garas. Virši zied no jūlija līdz septembrim, kas arī ir viršu medus ienesuma laiks.
